2019. gada decembrī Mājokļu un pilsētu-lauku attīstības ministrija un Nacionālā attīstības un reformu komisija kopīgi izdeva “Mājokļu būvniecības un pašvaldību infrastruktūras projektu ģenerāllīgumu apsaimniekošanas pasākumus”, kas oficiāli tiks ieviesti 2020. gada 1. martā.

1. Riski, ko uzņemas būvvienība
Salīdzinot ar bāzes perioda cenu solīšanas brīdī, galveno inženiertehnisko materiālu, iekārtu un darbaspēka cenas svārstās ārpus līgumā noteiktā diapazona;

Līgumcenu izmaiņas, ko izraisījušas izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos un politikās;

Inženiertehnisko izmaksu un būvniecības perioda izmaiņas, ko izraisījuši neparedzēti ģeoloģiskie apstākļi;

Izmaiņas projekta izmaksās un būvniecības periodā sakarā ar būvvienību;

Nepārvaramas varas izraisītas izmaiņas projekta izmaksās un būvniecības periodā.

Par konkrēto riska dalīšanas saturu abas puses vienojas līgumā.

Būvvienība nedrīkst noteikt nepamatotu būvniecības termiņu un patvaļīgi samazināt saprātīgu būvniecības termiņu.

2. Būvniecības un projektēšanas kvalifikācijas var tikt savstarpēji atzītas
Mudināt būvvienības pieteikties inženierprojektēšanas kvalifikācijām.Vienības ar pirmā līmeņa un augstāku vispārīgo būvuzņēmēja kvalifikāciju var tieši pretendēt uz atbilstoša veida inženierprojektēšanas kvalifikācijām.Atbilstoša mēroga projekta izpildīto ģenerāllīguma izpildi var izmantot kā projektēšanas un būvniecības ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

Mudināt projektēšanas vienības pieteikties būvniecības kvalifikācijām.Struktūrvienības, kas ieguvušas vispusīgu inženierprojektēšanas kvalifikāciju, nozares A klases kvalifikāciju un būvinženieru profesionālās A klases kvalifikāciju, var tieši pretendēt uz atbilstoša veida būvuzņēmēja kvalifikāciju.

3. Projekta ģenerāluzņēmējs
Tajā pašā laikā tai ir projekta mērogam piemērota inženierprojekta kvalifikācija un būvniecības kvalifikācija.Vai arī dizaina vienību un konstrukciju vienību kombinācija ar atbilstošu kvalifikāciju.

Ja projektēšanas vienība un būvvienība veido konsorciju, vadošo vienību saprātīgi nosaka atbilstoši projekta īpašībām un sarežģītībai.

Projekta ģenerāluzņēmējs nedrīkst būt ģenerāllīgumprojekta aģentu būvstruktūra, projekta vadības struktūrvienība, uzraudzības struktūrvienība, izmaksu konsultāciju struktūrvienība vai konkursa aģentūra.

4. Solīšana
Izmantojiet solīšanu vai tiešo līgumu slēgšanu, lai izvēlētos projekta ģenerāluzņēmēju.

Ja kāds ģenerāllīgumprojekta ietvaros projektēšanas, iepirkuma vai būvniecības priekšmets ietilpst tāda projekta ietvaros, par kuru saskaņā ar likumu ir jābūt konkursam un kas atbilst valsts mēroga standartiem, izraugās projekta ģenerāluzņēmēju. solīšanas ceļā.

Būvvienība piedāvājuma dokumentos var izvirzīt prasības izpildes garantijām un prasīt, lai konkursa dokumentos precizētu apakšlīguma saturu saskaņā ar likumu;maksimālās solīšanas cenas robežai norāda maksimālo solīšanas cenu vai maksimālās solīšanas cenas aprēķināšanas metodi.

5. Projektu līgumu slēgšana un apakšlīgumu slēgšana
Uzņēmumu investīciju projektiem ģenerāllīguma projektus izsniedz pēc apstiprināšanas vai iesniegšanas.

Valdības investētajiem projektiem, kuros izmantota ģenerāllīguma metode, principā ģenerāllīguma projektu izsniedz pēc provizoriskās projekta saskaņošanas pabeigšanas.

Valsts investētajiem projektiem, kas vienkāršo saskaņošanas dokumentus un apstiprināšanas procedūras, ģenerāllīguma projektu izsniedz pēc attiecīgā investīciju lēmuma pieņemšanas saskaņošanas pabeigšanas.

Projekta ģenerāluzņēmējs var slēgt apakšlīgumu, tieši noslēdzot līgumu.

6. Par līgumu
Uzņēmumu investīciju projektu ģenerāllīgumu slēgšanai ir jāpieņem kopējās cenas līgums.

Valsts investēto projektu ģenerāllīgumā saprātīgi nosaka līgumcenas formu.

Vienreizēja līguma gadījumā kopējā līgumcena parasti netiek koriģēta, izņemot situācijas, kad līgumu var koriģēt.

Līgumā iespējams atrunāt projekta ģenerāllīguma mērīšanas noteikumus un cenu noteikšanas metodi.

7. Projekta vadītājam jāatbilst šādām prasībām
Iegūt atbilstošu inženierbūvniecības reģistrētās prakses kvalifikāciju, tai skaitā reģistrēti arhitekti, mērniecības un projektēšanas reģistrētie inženieri, reģistrēti būvinženieri vai reģistrēti uzraudzības inženieri u.c.;tie, kuri nav ieviesuši reģistrētās prakses kvalifikāciju, iegūst vecāko profesionālo tehnisko nosaukumu;

Darbojies kā ģenerāllīguma projekta vadītājs, projektēšanas projekta vadītājs, būvprojekta vadītājs vai projekta uzraudzības inženieris, kas līdzīgs piedāvātajam projektam;

Pārzini inženiertehnoloģiju un ģenerāllīgumu projektu vadības zināšanas un ar tiem saistītos likumus, noteikumus, standartus un specifikācijas;

Ir spēcīgas organizatoriskās un koordinācijas spējas un laba profesionālā ētika.

Ģenerāllīguma projekta vadītājs nedrīkst būt ģenerāluzņēmuma projekta vadītājs vai atbildīgā persona par būvprojektu divos vai vairākos projektos vienlaikus.

Ģenerāllīguma projekta vadītājs saskaņā ar likumu ir atbildīgs par kvalitāti visa mūža garumā.

Šie pasākumi stāsies spēkā 2020. gada 1. martā.